Kontroldarbi paredzēti, lai novērtētu, kā izdevies apgūt prasmes vai izprast idejas. To mērķis ir parādīt skolotājiem un skolēniem, kas ir izdevies, bet kas – nē. Diemžēl ļoti bieži mēs neko neiesākam ar kontroldarbu rezultātiem.
Tā vietā, lai aizlāpītu robus zināšanās, skolēni tiek stumti caur skolu sistēmu ar sliktiem rezultātiem un atzīmēm. Problēma slēpjas tajā, ka neaizlāpīti robi var novest pie tā, ka skola kļūst par gadiem ilgas garlaicības avotu, un gudri bērni zaudē ticību savām spējām.
Piemēram, vairums testveida kontroldarbu veidoti tā, lai atalgotu minējumus, nevis zināšanas. Tie nedod iespēju “nezināt”, un sekas ir nopietnas. Kad kontroldarbs uzrakstīts, ne skolotājs, ne skolēns nezina, vai skolēns apguvis vielu, vai tikai uzminējis atbildi. Tas sniedz aplamu mācību, un mēs neizmantojam iespēju aizlāpīt robus zināšanās.
Meistarības mācīšanās ir izglītības filozofija, ko 1968. gadā ieviesa Bendžamins Blūms, un tā piedāvā risinājumu. Tās ietvaros skolēniem jāsasniedz 90% rezultāts matemātikas kontroldarbā, pirms turpināt vielu. Ja skolēni kontroldarbā neizrāda vielas apguvi, viņiem jāatgriežas pie mācībām un kontroldarbs jāatkārto. Cikls atkārtojas, līdz viela ir apgūta. Tad skolēns var apgūt nākamo tēmu.
2011. gadā Kāna Akadēmija un Losaltosas apriņķa skolas parādīja, kas notiek, ja skolēni matemātikā iet tālāk tikai tad, kad pilnībā izprot mācību vielu. Pēc sešus mēnešus ilga eksperimenta, kurā tālāk laida tikai skolēnus, kuri pilnībā sapratuši vielu, matemātikas izcilnieku skaits dubultojās un 6% no vājākajiem pievienojās labākajiem.
Kā jums šķiet? Vai skolēnam, kurš nezina, ka astoņi reiz trīs ir 24, ir vērts mācīt, ka viena sestdaļa no 24 ir četri? Tas ir gandrīz, kā teikt – tu neproti peldēt baseinā? Pamēģini ielēkt tajā upē! Pastāstiet savas domas, vai padalieties ar saitēm par šo tēmu komentāru sadaļā!
